VMD par dzinējmedību sezonas sākumu no 1.oktobra
Šā gada 1. oktobrī sākas kārtējā dzinējmedību sezona, taču VMD aicina medniekus izvērtēt nepieciešamību doties dzinējmedībās jau pašā sezonas sākumā, kamēr pamežs ir lapotā stāvoklī ar ierobežotu redzamību un mežā sastopams liels ogotāju, sēņotāju un atpūtnieku skaits. Tāpat VMD aicina medniekus atkārtot medību drošības prasības.
Drošības prasības dzinējmedību laikā
Neraugoties uz to, ka medniekiem ir jāievēro stingras drošības prasības, visvairāk pārkāpumu VMD konstatē tieši dzinējmedību laikā. Par drošības prasību ievērošanu ir atbildīgs ikviens medību dalībnieks.
Par drošības prasību pārkāpumiem medībās piemērojama administratīvā atbildība.
Starp biežākajiem medību drošības noteikumu pārkāpumiem un nelaimes gadījumu cēloņiem ir:
- šaušana pa mednieku līniju un atļauto šaušanas leņķu neievērošana,
- šaušana pa neskaidri redzamu mērķi,
- patvaļīga savas vietas pamešana,
- šaušana dzinēju virzienā, ja tie ir tuvāk par 200m no mednieku līnijas,
- pielādēta šaujamieroča pārnēsāšana un pārvadāšana,
- neuzmanīga apiešanās ar ieroci.
Ierocis drīkst būt pielādēts tikai tad, kad mednieks nostājies savā vietā uz mednieku līnijas. Pārgājienos, pārbraucienos un visā pārējā laikā ierocim obligāti jābūt izlādētam. Medniekiem ir aizliegts tēmēt un šaut cilvēku, mājdzīvnieku, transportlīdzekļu, ēku un ceļu virzienā. Ar ieroci vienmēr rīkojas kā ar pielādētu - ieroča stobru nekad nedrīkst vērst pret objektu, ko nevēlas sašaut. Mednieki medību laikā nedrīkst būt alkoholisko vai kādu citu apreibinošo vielu ietekmē. Dzinējmedību laikā medniekiem un dzinējiem jāvalkā spilgtas krāsas apģērbs vai spilgtas krāsas apģērba elementi, kas no jebkura skatu punkta izceļas uz apkārtnes fona. Visas šīs prasības medniekiem jāievēro pašiem un jāpieprasa, lai tās ievēro arī pārējie dzinējmedību dalībnieki.
Dzinējmedībās nomedīto dzīvnieku reģistrācija lietotnē “Mednis”
VMD atgādina, ka dzinējmedībās nomedītos dzīvniekus nepieciešams reģistrēt mobilajā lietotnē “Mednis”. Tas aizstāj gan fiziskos savilcējus, gan pienākumu sagatavot un iesniegt atskaites par savilcēju izmantošanu un nomedītajiem dzīvniekiem. Medījuma reģistrēšana lietotnē “Mednis” ir uzskatāma par “atļaujas norakstīšanu”, bet reģistrētās informācijas nosūtīšana uz Meža valsts reģistru – par “trešā pielikuma iesniegšanu”.
Dzinējmedību laikā nomedīto dzīvnieku var reģistrēt ikviens mednieks, kurš to nomedījis. Galvenais ir dzīvnieka reģistrēšanas fakts lietotnē “Mednis”. Taču medību kontroles laikā medību vadītājam jāspēj uzrādīt informāciju par lietotnē “Mednis” nomedīto dzīvnieku reģistrāciju. Tādā veidā medību kontroles laikā pie medību vadītāja jāatrodas katram medniekam, kurš lietotnē “Mednis” reģistrējis medījumu.
Iespējamais risinājums dzinējmedību organizācijas atvieglošanai – nomedītos dzīvniekus centralizēti reģistrē tikai viens vai divi mednieki ar administratora tiesībām. Tādā veidā medību kontroles laikā pie medību vadītāja jābūt klāt tikai tiem medniekiem - administratoriem, kuri lietotnē “Mednis” reģistrējuši medījumus.
Ja dzīvnieks reģistrēts lietotnē “Mednis”, bet pārvietotājs reģistrēto informāciju nevar uzrādīt (piemēram, dzinējmedību laikā medījums tiek vests uz pirmapstrādes vietu, bet dzīvnieka reģistrētājs atrodas citviet), dzīvnieka ķermenis ir jāmarķē ar pašizgatavotu brīvas formas marķieri, kurā norādīts 1) nomedīšanas datums un 2) nomedītāja mednieka apliecības numurs.
Ja nomedītais dzīvnieks ir reģistrēts lietotnē “Mednis” un pārvietotājs spēj uzrādīt reģistrēto informāciju medības uzraugošajām amatpersonām (t.i., ja pārbaudes laikā pats informācijas reģistrētājs ir klāt pie konkrētā dzīvnieka), tad dzīvnieka marķēšana nav obligāta.
